Secinājumi
1. Vidējais dzīves līmenis Latvijā, lai gan strauji pieaug, saglabājas, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas ir zems: valstī saglabājas ienākumu nevienlīdzība, par ko liecina Džini koeficients, kas Latvijā 2010. gadā bijis 0,35.
2. Ienākumu plaisa starp Latvijas turīgo un nabadzīgo iedzīvotāju daļu gadu no gada padziļinās — turīgāko mājsaimniecību locekļi nopelna arvien vairāk, kamēr skaitliski vislielākās, proti, trūcīgāko iedzīvotāju grupas ieņēmumi paliek faktiski nemainīgi.
3. Nabadzīgie kļūst arvien nabadzīgāki, bet bagātie – bagātāki. Latvijā pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības un atšķirības starp pilsētām un laukiem ienākumu ziņā.
4. Inflācija ir viens no faktoriem, kas palielina ienākumu sadales problēmas valstī, jo iedzīvotāji ar maziem ienākumiem kļūst arvien nabadzīgāki un var mazāk atļauties.
5. Pēc nodokļu nomaksas sanāk, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju strādā par pārāk zemu atalgojumu, kas nesasniedz iztikas minimumu, iztikas groza saturs nav mainījies jau kopš 1991. gada.
6. Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem uzkrāt var maz vai pat nemaz, jo ienākumi dažkārt nenodrošina pat primāro vajadzību apmierināšanu. Ienākumu lielums būtiski ietekmē, kādām vajadzībām patērētāji izdos naudu.
…
