Valdošā 18.gs. absolūtisma ideoloģija Eiropā arvien vairāk neapmierināja gan augstmaņu, kas sāka zaudēt savas privilēģijas, gan Eiropas uzņēmējus, topošo buržuāziju, kura, cerot uz ekonomisko neatkarību, nevarēja to panākt, to pastiprināja arī naids, ko pauda sabiedrības slāņi un, vēl plašāk, Eiropas monarhi viens pret otru1.
Augstmaņus stipri satrauca perspektīva zaudēt savas privilēģijas, tām viņi negribēja piekrist; intendanti sāka ieplūst augstmaņu kārtā, kas arī dusmoja aristokrātus. Aktivizējušies no jauna parlamenti aizstāvēja viņu privilēģijas, noraidot jebkādus likumdošanas aktus, kas bija pretrunā ar aristokrātijas interesēm.2 …
