Vērtējums:
Publicēts: 20.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Monetārā politika', 1.
  • Referāts 'Monetārā politika', 2.
  • Referāts 'Monetārā politika', 3.
  • Referāts 'Monetārā politika', 4.
  • Referāts 'Monetārā politika', 5.
  • Referāts 'Monetārā politika', 6.
  • Referāts 'Monetārā politika', 7.
  • Referāts 'Monetārā politika', 8.
  • Referāts 'Monetārā politika', 9.
  • Referāts 'Monetārā politika', 10.
  • Referāts 'Monetārā politika', 11.
  • Referāts 'Monetārā politika', 12.
  • Referāts 'Monetārā politika', 13.
  • Referāts 'Monetārā politika', 14.
  • Referāts 'Monetārā politika', 15.
  • Referāts 'Monetārā politika', 16.
  • Referāts 'Monetārā politika', 17.
  • Referāts 'Monetārā politika', 18.
  • Referāts 'Monetārā politika', 19.
  • Referāts 'Monetārā politika', 20.
  • Referāts 'Monetārā politika', 21.
  • Referāts 'Monetārā politika', 22.
  • Referāts 'Monetārā politika', 23.
  • Referāts 'Monetārā politika', 24.
  • Referāts 'Monetārā politika', 25.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Monetārās politikas izveidošanās    4-7
  Monetārās politikas jēdziens    10
  ierobežojošā monetārā politika    10-12
  Latvijas bankas vēsture    13-16
  Latvijas bankas monetārā politika    17-22
  Nobeigums    23
  Izmantotā literatūra    24
Darba fragmentsAizvērt

Viena no jaunākajām ekonomiskajām teorijām monetārisms radās revidējot un attīstot tālāk agrākās naudas teorijas. To izveidoja Čikāgas universitātes profesors, "Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens. Monetāristi piedāvāja ietekmēt ekonomiku ar monetārās politikas instrumentiem, regulējot naudas masu.
Otrs teorētiskais virziens, ko vadīja Roberts Lūkas no Čikāgas universitātes tiek dēvēts par "jauno klasisko" jeb neoklasiko skolu, jo viņu uzskati bija līdzīgi iepriekšējiem klasisko ekonomistu uzskatiem, lai gan neoklasiķi pieļāva īslaicīgu valsts iejaukšanos ekonomikā kritiskajos brīžos. Neoklasiskā ekonomiskā teorija balstās uz racionālo paredzējumu hipotēzi, saskaņā ar kuru ekonomiskajiem aģentiem (mājsaimniecībām, firmām) ir pilnīga informācija gan par pagātni un tagadni, gan nākotni, kā arī veicot savu plānošanu, viņi izmanto savas zināšanas par ekonomikas funkcionēšanas principiem. Saskaņā ar šo teoriju, indivīdi savos plānos paredz arī sistemātisku valdības un CB darbību fiskālās un monetārās politikas jomā. Piemēram, stimulējošas monetārās politikas īstenošana, kura ir vērsta uz nominālās naudas masas palielinājumu, izraisīs cenu līmeņa palielinājumu, tāpēc darbinieki, saprotot ekonomikas funkcionēšanas principus un gaidot cenu līmeņa pieaugumu, palielina savu cenu plānošanu un faktiskais nodarbinātības līmenis nemainās. …

Atlants