Arī no vecākiem, protams, tas viss prasa mīlestību, līdzekļus, pacietību, atbalstu, bet, ja iespējams vecāki to nespēj dot, tad valstij un atbalsta personālam ir viņiem un viņu bērniem jāpalīdz, vismaz jācenšas cik vien var, jo bērni mācās no savas dzīves. Pēc vienas no izmantotajām grāmatām atradu dažas dzīves situācijas atziņas, kas ir diezgan saistītas ar šādām situācijām un dzīves momentiem, kas arī nedaudz saistās ar manu aprakstīto situāciju iepriekš. “Ja bērni dzīvo kritikā, viņi mācās nosodīt” , “Ja bērni dzīvo izsmieklā, viņi mācās biklumu” , “Ja bērni dzīvo kaunā, viņi mācās vainas apziņu”, tie lika vairāk tā aizdomāties, ko mums iemāca dzīve un cilvēki, kas ir apkārt, ko viņi var nodarīt un cik ļoti, kas liek bērnam likt justies sliktāk un nejusties tik mīlētam un cienītam. Katram bērnam tas ir svarīgi, lai pret viņu izturētos labi un ar cieņu gan pret viņa nepilnībām, gan dažādām citām dzīves situācijām, kas ir notikušas un, lai palīdzētu risināt tās. …
