Raksturojot tenisa tehnikas paņēmienus, galvenokārt ir jābalstās uz biomehānikas likumiem. Arī fizikālās likumsakarības un kustības teorētiskie nosacījumi ir jāņem vērā. Sitiena tehnikas raksturojuma pamatā ir sitiena struktūra, ko veido atsevišķas fāzes, kuras iedala sekojoši:
1)atvēziens;
2)sitiens saskares posms un saskares punkts;
3)pavadījums.
Par sitiena galveno posmu būtu jāuzskata saskares posms un saskares punkts, tāpēc tas tiks aplūkots vispirms.
Saskares posms ir raketes kustības taisnvirziena daļa pirms un pēc bumbiņas un raketes saskares punkta.
Ja pa bumbiņu trāpa šī posma robežas (2.attēls) un ja reketes sitiena virsmas leņķis ir konstants, tad, lai kurā raketes punktā notiktu sitiens, bumbiņa aizlidos gandrīz vienā un tajā pašā virzienā.
Ja raketi vēzētu pa lokveida ceļu (3.attēls), tad katrā saskares puntā bumbiņai tiktu piešķirts cits lidojuma virziens.
Īslaicīgu taisnvirziena saskares posmu panāk:
1)parvietojot ķermeņa svaru;
2)pagriežot ķermeni vai fiksējot ķermeni
3)fiksējot plaukstas pamata un elkoņa locītavas saskares posmā.
Plaukstas pamata locītavas fiksēšana saskares posmā iegūst īpašu nozīmi. Niecīgākā locītavas saliekšana, iztaisnošana vai pagriešana šajā posmā būtiski iespaido bumbiņas zemskares punkta novietojumu pretinieka laukumā.…
