Vērtējums:
Publicēts: 08.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 1.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 2.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 3.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 4.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 5.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 6.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Vārda būtība un nozīme    1
  Saturs    1
  Ko cilvēkam nozīmē vārds?    1
  Kā jaundzimušajam bērnam deva vārdu?    1
  Kad parādījās uzvārdi?    2
  Cik nozīmju ir vārdam?    2
  Kāpēc vārds maina savu nozīmi?    3
  Kas ir pseidonīms?    3
  Kādus vārdus nav pieņemts lietot literārajā valodā?    4
  Vai vārds vienmēr paliek nemainīgs?    4
  Kā radās vārdi?    4
  Kāpēc vārdiem ir noteikta nozīme?    5
  Cik vārdu jāzina, lai runātu kādā valodā?    5
  Literatūras avoti    6
Darba fragmentsAizvērt

Ko cilvēkam nozīmē vārds?

Vārda došana jaundzimušajam bērna ir ļoti svarīgs notikums cilvēka dzīvē. Jau sirmā senatnē tas bija saistīts ar dažādām ceremonijām. Tās pamatojās uz priekšstatu, ka vārda izvēle nosaka visu cilvēka dzīvi. Tādēļ, izraugoties vārdu, bērna tuvinieki centās gan pasargāt viņu no nelaimēm nākotnē, gan apveltīt viņu ar labām īpašībām. Tā, piemēram, nākamo karavīru arābu ģimenē varēja nosaukt par Nadžibu – vadoni, bet meiteni par Aftabu – starojošu saulesstaru.
Ticība vārda maģiskajam spēkam bija tik liela, ka ar tā starpniecību vecāki varēja izteikt savas vēlmes attiecībā uz bērna nākotni. Vairākās austrumzemju tautās ir izplatīta paraža nosaukt pirmdzimto meiteni par Ogulu, kas tiešā tulkojumā nozīmē „zēns”. Tika uzskatīts, ka šis vārds, pirmkārt aizsargās meiteni no ļaunajiem gariem, otrkārt, veicinās zēna piedzimšanu.

Kā jaundzimušajam bērnam deva vārdu?

Paraža dot jaundzimušajam bērnam vārdu pēc iespējas drīzāk, gandrīz vai tūlīt pēc viņa nākšanas pasaulē, ir raksturīga daudzām tautām. Turklāt bērnu nosauc nevis iepriekš izraudzītā vārdā, bet gan jebkura acīs iekritušā priekšmeta, dzīvnieka vai putna vārdā.
Dabūjis šādu vārdu, bērns tūlīt „paslēpās” apkārtējo priekšmetu vidū un kļuva ļaunajiem gariem neredzams.
Ar laiku šo paražu aizmirsa, bet līdz ar kristietības pieņemšanu to vispār vairs neievēroja. Baznīca prasīja, lai bērnu nosauc kāda Bībeles personāža vārdā vai piešķir viņam kādu no daudzo kristiešu svēto vārdiem.
Galvenais dokuments, kas noteica vārdu izvēli, daudzus gadsimtus bija baznīcas kalendārs. Šajā grāmatā bija dots ar katru gadalaiku saistītu vārdu saraksts.…

Atlants