-
Popārts un opārts
Viktors Vazarelli bija viens no lielākajiem opārta popularizētājiem. 40.gadu otrajā pusē viņš nodarbojās galvenokārt ar ģeometrisko abstrakciju un koncentrējās uz to kā plaknē attēlot kustības efektu. Viņš eksperimentē kinētiskās mākslas virzienā un eksperimentēja ar melnbaltiem
tēliem. Savus mākslinieciskos principus viņš izstrādājā „Dzeltenajā manifestā”. Paplašinot izlūziju pasauli viņš stimulēja skatītāja uztveri. Viņa mākslinieciskie paņēmieni neapšaubāmi balstījās uz zinātni un tehniku. Vazarelli uzskatīja ka, arī pavairojamais var būt oriģināls un
vēlējās padarīt mākslu pieejamu ikvienam. Viņš pievērsās arīdzan arhitektūrai un centās padarīt pilsētu krāsaināku. Vinš attīstīja mākslas darba pavairošanas tehniku, kam pamatā bija sietspiede
turklāt strādāja ar paša izveidotām datorprogrammām. Viņa kompozīcijām raksturīga matemātiska skaidrība, visiem attēlotajiem elementiem, viņaprāt, būtu jābūt viegli atkārtojamiem. Šādā veidā gan tomēr zūd prasība pēc tā, lai mākslas darbs būs unikāls, un rezultātā darbam vairs nav oriģināla, jo visas reprodukcijas kvalitātes ziņā ir pilnīgi vienādas.
“DUO 2 “ (1967)
Kontrastējošie siltie un vēsie toņi rada neskaidru trīsdimenciālas struktūras ilūziju. Nevar saprast, vai formas ir ieliektas vai izliektas. Iluzija ir tik efeīktva, ka mēs gandrīz aizmirstam , ka tā ir atētlota bilde, bet šķit, ka tā ir konstrukcija.…
Popārts radies Lielbritānijā, bet vienlaicīgi parādījās arī ASV. Anglijā tas gan nebija tik pamanāms un populārs, tomēr savstarpējas ietekmes starp abām valstīm ir nenoliedzamas. 1952. gadā mākslinieku grupa Londonā , kas sevi dēvēja par Neatkarīgo grupu sāka regulāri tikties, lai apspriestu jautājumus, par massu kultūras vieta mākslā, zinātnē un tehnoloģijā. Tajā piedalījās tādi cilvēki kā deputāts Eduardo Paolozzi, Ričards Hamiltons un arhitekti Alisona un Pēteris Smitsoni u.c. Opārts jeb optiskā māksla ir drīzāk abstraktās mākslas paveids, kurš sevī ietver ģeometrisko abstrakciju un izmanto abstrakuts līdzekļus un optikas paņēmienus, lai panāktu kustības un pulsācijas efektu. 6 Mākslinieki ir interesējušies par uztveres un optisko efektu raksturu un ilūzijām daudzus gadsimtus. Šī tēma vieži vien ir galvenās rūpes mākslā, bet 1950. gadā šīs rūpesin jaunā interese par tehnoloģiju un psiholoģiju uzplauka vērienīgā kustībā.