-
Ievads sociālajās zinībās
Veselības mācība, kas balstās uz informāciju, t.i., zināšanām un izpratni par organisma bioloģiskajām norisēm un to izmaiņām nelabvēlīgu faktoru ietekmē, nespēj izpildīt izvirzītos uzdevumus. Jaunais skatījums liek paplašināt veselības mācības robežas, akcentējot prasmju, īpaši vispārīgo jeb dzīvesprasmju, attīstību.
Šobrīd tiek izstrādāts jauns veselības izglītības modelis – uz veselību orientēts, kurā primārais ir indivīds un viņa attiecības ar sociālo vidi, tāpēc tiek veidota jauna veselības mācības programma, kurā tiks arī ietverti – garīgās veselības jautājumi – pašizziņa, pašvērtējums, emocijas un emociju pārvaldīšana, saskarsme un sadarbība ar līdzcilvēkiem.
Šodienas izglītībai piemērotākais ir procesa modelis, kuram atbilstošie neatņemamie uzdevumi mācību programmā ir “dot iespēju piedalīties procesā, dot iespēju gūt tiešu vai netiešu pieredzi ”. Mācību process nozīmē visu to, ko skolēni dara, lai mācītos: pēta, izmēģina, apspriež, iegaumē, plāno, izmēģina praksē, izsaka, vērtē utt. Ja programmas veidotas atbilstoši šādai pieejai, loģiska ir bezatzīmju sistēma veselības mācībā.
…
Bērni ir katras valsts nākotne. Bērni kā prioritāte – tā ir nākotnes prioritāte šodien. Tādēļ arī Latvijā jādomā par situāciju, kādā atrodas tās jaunā paaudze, un visiem spēkiem jācenšas to maksimāli uzlabot. Daudzveidīgās pārmaiņas ietekmē sabiedrību un nosaka pārmaiņas arī izglītībā. Šodienas skolēnam ir jāapgūst dažādas sadarbības, saskarsmes un patstāvīgas mācīšanās prasmes, kas ietver sevī: • plānot, organizēt, • kritiski domāt, • risināt problēmas, • pieņemt lēmumus, • sadarboties, • aktīvi novērtēt savas iespējas, rīcību, sasniegumus. Dzīvesprasmju kodols ir sociālās prasmes.