Purvs ir īpatnējs dabas veidojums, viena no sauszemes ekosistēmām, kam raksturīgs patstāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, īpatnēja veģetācija un īpatnējs augsnes veidošanās tips. Pārmērīga mitruma apstākļos purvā aug raksturīgi purva augi un to attīstības rezultātā veidojas kūdra.
Visi pašreizējie purvi ir radušies ūdenstilpnēm (galvenokārt ezeriem) aizaugot vai sauszemei pārpurvojoties. Daudzi mūsu republikas purvi sākuši veidoties jau leduslaikmeta beigu posmā, taču visumā tie ir pēcleduslaikmeta veidojums. Lielākā daļa mūsu republikas purvi ir 6 – 9 tūkstošus gadu veci, to attīstības sākumi visbiežāk saistās ar pēcleduslaikmeta boreālo vai atlantisko klimatisko periodu. Purvu veidošanās turpinās arī mūsdienās. Veģetācijas raksturs jebkurā no purva attīstības periodiem ir atkarīgs no purva pamatnē iegulošo iežu rakstura (smiltis, māls, dolomīts u. c.), kā arī no purvu barojošo ūdeņu mineralizācijas pakāpes. Šī ciešā sakarība starp purva ūdeņu minerālvielu daudzumu un augu segu novērojama arī mūsu purvu attīstības stadijās.…
