Taisnīgums ir svarīga sociāli-filozofiskās domas kategorija; morāles, tiesiskās un politiskās apziņas elements. Mūsdienas sabiedrība taisnīgumu vērtē kā veselu virkni sociālo un ētisko parādību: cilvēku rīcības, likumi, lēmumi, sociālie institūti un sabiedriskās sistēmas, cilvēku pozīcijas utt. Sabiedrības ideāls un ideja piedzima cilvēka apziņā, vēlmē un tieksmē pēc vienlīdzības elementiem, bet tie ir demokrātijas pamati. Ko nozīmē taisnīgums demokrātiskajā sabiedrībā, kā tas izpaužas? Demokrātiskajā sabiedrībā taisnīgums izpaužas tiesību normās.
Taisnīgums tiesiskajā apziņā – tā ir cilvēku attiecību , darbību, rīcību atbilstība morālām un tiesiskām normām. Šī atbilstība izpaužas vairākās formās: materiālais atbalsts par padarīto darbu, taisnīgums starp noziegumu un sodu, starp cilvēku cieņu un to atziņu no citu cilvēku puses. Tiesību normas ir kaut kas obligāts; tas, kas obligāti jāievēro visiem. Un tieši tiesību normu piespiešana, ko īsteno valsts, atspoguļo sevī valsts taisnīgumu. Tiesību normas un taisnīgums ir nedalāmas, jo tiesību normas ir rādītās ar mērķi uzturēt taisnīgumu. Ja taisnīgums neizpaužas tiesību normās, tad tās vienkārši zaudē savu jēgu, nav vajadzīgas un var vispār nepastāvēt. Bet negribētos, runājot par taisnīgumu, apstāties tikai uz taisnīguma principa. Šajā esejā es gribētu apskatīt taisnīguma plašāku, filozofisko jēdzienu. …
