Darba ražīguma būtība un mūsdienu teorijas

Kā liecina pasaules prakse: zems darba ražīguma līmenis un gausi tā augšanas tempi ir galvenais iemesls ekonomiskai atpalicībai. Ir atzīts, ka darba ražīguma pieaugums ir noteicošais efektivitātes rādītāja faktors jebkurai funkcionējošai sistēmai, gan mikroekonomikas, gan makroekonomikas līmenī. Darba ražīgums ir viens no svarīgākajiem ražošanas efektivitātes rādītājiem, šobrīd, mūsdienu pasaulē, ekonomiskā attīstība ir stingri balstīta uz darba ražīguma līmeņa izaugsmi, jo lielāks darba ražīguma līmenis, jo lielāks ir ekonomiskais potenciāls, jo lielāka līdz ar to arī sabiedriskā labklājība.
Pasaules attīstītākajās valstīs jau ilgāku laiku darbojas speciālas institūcijas, kas izstrādā darba ražīguma vadīšanas tehnoloģijas. Eiropā vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados savu darbu uzsāka Eiropas ražīguma aģentūra (ERA). Kopš 1966. gada darbojas Eiropas ražīguma nacionālo centru asociācija (ERNCA). ASV sekmīgi funkcionē Amerikas darba ražīguma centrs, kā arī ASV Darba ministrijas sastāvā ir Ražīguma un tehnoloģiju nodaļa, tās uzdevumi ir veikt darba ražīguma līmeņa noteikšanu un analīzi ekonomikas sektoros, nozarēs, izvērtēt zinātnes un tehnikas attīstības ietekmi uz cilvēkresursiem, izstrādājot ministrijas vadībai attiecīgas rekomendācijas. Arī Krievijā liela uzmanība tiek veltīta darba ražīgumam. 1992. gadā tika nodibināts Viskrievijas darba ražīguma un darba aizsardzības centrs, kuram arī ir izveidoti reģionālie centri. Līdzīga rakstura centrs – Nacionālais ražīguma centrs funkcionē Japānā.
Ja mēs skatāmies no sabiedriskās koncepcijas viedokļa, tad ražīgums tiek interpretēts kā cilvēka nepārtraukta tieksme meklēt iespējas uzlabot esošo, t.i., uzlabot to, kas ir šobrīd, tagad. Šī koncepcija balstās uz atziņu, ka par cilvēces pašsaprotamu mērķi ir pieņemts uzskatīt attīstību. Gan garīgo, gan fizisko attīstību, vajadzību pēc personīgas pilnības. Kā uzskata populārākais personības vadības konsultants Amerikā, kopš Deila Kārnegī1, Dr. Stīvens R. Kovejs - cilvēkiem ir raksturīgas spējas un tiekšanās uz izcilību. Bez šīs mūžīgās tieksmes attīstīties cilvēki tā arī nebūtu nokāpuši no kokiem, un nodrošināt šo attīstību var pārliecība, ka cilvēks var šodien strādāt labāk nekā vakar, rīt labāk kā šodien.…