S.Lindera koncepcija tika nosaukta par krusteniskā pieprasījuma teoriju, jo:
1)valsts eksporta struktūra lielā mērā ir atkarīga no pieprasījuma ekspotiervalstī;
2)preci veiksmīgāk iespējams pārdot tajās valstīs, kur pieprasījuma struktūra ir vienāda vai vismaz salīdzināma ar eksportiervalsts iekšējā pieprasījuma struktūru;
3)valstīs, kas ir tirdzniecības partneres, jābūt pietiekami augstam ienākumu līmenim vidēji uz vienu iedzīvotāju un salīdzinoši vienmērīgi sadalītam visos sabiedrības slāņos.[2.,34.lpp.]
Vernona modelis raksturoja internacionalizācijas procesu, kura ietvaros vietējais ražotājs attīstītā valstī (Vernons uzskatīja ASV par galveno izgudrojumu avotu) uzsāk jauna, tehnoloģiski moderna produkta tirdzniecību pašmāju tirgū. Ražošanas resursi izvietoti reģionā, lai uzturētu ciešus kontaktus ar klientūru un minimizētu riskus un neskaidrību. Pieaugot pieprasījumam no patērētājiem citos tirgos, ražošana pakāpeniski izvirzās uz ārzemēm, ļaujot uzņēmumam maksimizēt mēroga ekonomiju un pārvarēt tirdzniecības barjeras. Produktam nobrienot un kļūstot par plaša patēriņa preci, konkurentu skaits pieaug. Beigās novators no attīstītās nācijas tiek izaicināts pašmāju tirgū, attīstītajai nācijai kļūstot par galveno produkta importētāju. Produktu ražo vai nu konkurenti mazāk attīstītajās valstīs, vai arī, ja novators ir izaudzis līdz multinacionālā ražotāja līmenim, tā ārzemēs izvietotajās ražotnēs.[3.]
…
