Nepatīkamas krīzes sekas izjuta arī
valsts sociālā sfēra, it īpaši- strādnieku šķira, jo uz to pleciem kapitālisti uzvēla galveno krīzes
satricinājuma smagumu. Spēcīgais ražošanas rādītāju kritums, rūpnīcu, fabriku un šahtu
slēgšana, kā arī nepilnīga ražošanas noslogošana noveda pie bezdarba līmeņa krasas
palielināšanās. Ģimenes krīzes gados palika bez iztikas līdzekļiem. Tā kā valstī nepastāvēja
sociālās apdrošināšanas sistēma, iedzīvotāji nevarēja cerēt uz palīdzību no valsts puses. Pēc
daudzu mēnešu veltīgas darba meklēšanas, visu sataupīto līdzekļu iztērēšanas un īpašuma
atņemšanas daudzi darbspējīgie iedzīvotāji nonāca uz ielas, kļūstot par bezpajumtniekiem un
nabagiem, kas klīst pa valsti, meklējot darbu un iztikas līdzekļus.
929.-1933. gada krīze līdz
pašiem pamatiem satricināja amerikāņu sociālekonomiskos kapitālisma pamatus, kā arī radīja
milzīgu psiholoģisko ietekmi uz miljoniem amerikāņu, liekot kardināli mainīt savas vērtības.
…
