Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.10.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 1.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 2.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 3.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 4.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 5.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 6.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 7.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 8.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 9.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 10.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 11.
  • Referāts 'Valsts izpratnes teoriju daudzveidība', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Jēdziens “valsts” ir radies 16.gs. To ieviesa Florences politiķis Nikolo Makjavelli. Līdz tam (16.gs.) valsti apzīmē kā organizāciju vai režīma veidu.
Grieķi valsti sauca par polisu, romieši – republiku vai impēriju, Polijā – žečpošpoļita.
Ar jēdzienu “valsts” līdz 16.gs. apzīmēja feodāļu tiesas varu. Jēdziens “valsts” politiskajā leksikā ieviesās tikai 18., 19.gs.
• Juridisko terminu vārdnīca. Rīga. Nordik, 1998.

Valsts – viena no sabiedrības organizācijas formām, vienas augstākās varas tiesiski organizēts un vadīt noteikts cilvēku kopums konkrētā teritorijā. Valstij raksturīgas šādas pazīmes: vara, kurai piemīt patstāvība un suverenitāte; iedzīvotāji, kas pakļauti šai varai; teritorija, kuras robežās valsts vara darbojas.
• Ašmanis M. Politikas terminu vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC, 1999.


Autora komentārsAtvērt
Atlants