Konspekts Eiropas Savienības tiesībās - eksāmens

GALVENIE PROBLĒMJAUTĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ PREJUDICIĀLO NOLĒMUMU PROCEDŪRU
1.Vai tās ir tiesības vai pienākums vērsties pēc prejudiciālā nolēmuma?
-Pienākums vērsties ir tikai augstākās instances tiesām (tiesām, kuru lēmumus nevar pārsūdzēt), savukārt apelācijas un pirmās instances tiesām tās ir tiesības.
LESD 267.panta trešā daļa: „Ja šādu jautājumu ierosina par lietu, ko izskata dalībvalsts tiesa, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību sistēmu nevar pārsūdzēt, tad šai dalībvalsts tiesai jāgriežas Tiesā.”
2.Kad arī dalībvalsts augstākās instances tiesa var nevērsties Eiropas Savienības tiesā?
- Izņēmuma gadījumi (noteikti 283/81 CILFIT lietā – Itālijas AT lūdza prejudiciālu nolēmumu par prejudiciāliem nolēmumiem. Bija regula, kurā bija noteiktas produktu kategorijas, Itālijas AT it kā saprata, kurai kategorijai attiecīgo kategoriju pieskaitīt, bet viena no lietas pusēm iebilda, tāpēc AT vērsās EST, kura šajā gadījumā piemēroja trešo izņēmuma gadījumu):
1)ja saistībā ar ES tiesībām radies jautājums ir nesvarīgs lietas iznākumam,
2)ja šo jautājumu Eiropas Savienības tiesa ir izskaidrojusi jau iepriekš;
3)ja pareiza ES tiesību piemērošana ir tik acīmredzama, ka neatstāj vietu nekādām saprātīgām šaubām – šis ir visproblemātiskākais no izņēmuma gadījumiem, var apdraudēt vienveidīgu ES tiesību piemērošanu. Tomēr, ja šāda noteikuma nebūtu, tad EST būtu pārāk noslogota, jo jau tagad taisa ~300 prejudiciālos nolēmumus gadā.
-Šos pašus kritēriju varētu attiecināt arī uz zemāko instanču tiesām - ne kā izņēmumus no pienākuma vērsties, bet kā kritērijus, lai izvērtētu nepieciešamību izmantot tiesības vērsties EST pēc prejudiciālā nolēmuma.
3.Kādas ir EST sniegtā nolēmuma sekas?
-To var lūgt ne tikai par interpretāciju, bet arī par normas spēkā esamību. Tikai ar interpretēšanu nepietiktu, jo var gadīties situācijas, kad kāda ES sekundārā norma ir pretrunā Līgumiem, tad EST jābūt iespējai šādu normu atcelt.
-ES Tiesas sniegtā prejudiciālā nolēmuma sekas:
1)interpretācija;
2)spēkā esamība.
4.Vai zemāko instanču tiesām nekad nav pienākums vērsties pie ES Tiesas pēc prejudiciālā nolēmuma?
-Obligāti jāvēršas saistībā ar spēkā esamību - gadījumā, ja kāds ES normatīvai akts, tiesasprāt, ir pretrunā ES Līgumiem, piem., zemāka instance uzskata, ka kāda regula ir prettiesiska. Tas ir obligāts pienākums, jo nacionālai tiesai nav kompetences atzīt kādu ES tiesību aktu par spēkā neesošu (lieta 314/85 FotoFrost).
5.Vai puses var lūgt tiesu vērsties Eiropas Savienības tiesā?
…