Dzīves vēsture jeb socioloģiskā autobiogrāfija. Pētnieks dzīves vēsturē cenšas uztvert būtisko pieredzi cilvēka dzīvē, un ko šī pieredze dod cilvēkam. Dzīves vēsture ir cilvēku uzskati par savu dzīvi viņu pašu vārdiem. Dzīves vēsture vairāk nekā jebkurš cits pētījumu veids, parāda cilvēka iekšējo dzīvi, viņa morālās cīņas, viņa veiksmes un neveiksmes, cerības un ideālus. No vispārpieņemtajām autobiogrāfijām, dzīves vēsture atšķiras ar to, ka pētnieks aktīvi virza informantu un veido dzīves vēsturi kā gala produktu. Dzīves vēstures metodei ir senas tradīcijas un redzami pētnieki. Tas ir redzams Čikāgas skolas pārstāvju darbos – Šovs, Sterlends, Frēzers u.c.…
