Šajā semestrī mūsu kursam bija sociālpedagoģiskā prakse internētskolās. Es sev par prakses vietu izvēlējos Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātskolu. Šī prakse bija man personiski interisanta ar to, ka varēju izvēlēties strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Tas bija man sapnis, kas daļēji piepildījās šīs prakses laikā.
Vēl gribētu pateikt par tām situācijām, kuras būtiski ietekmēja prakses rezultātus.
Tā bija valodas barjera starp mani un skolēniem. Tomēr nodarbību vadīšana 10.c klasē parādīja, ka šī nav nopietna barjera, ja ir vēlēšanās sadarboties.
Es vadīju divas pēcpusdienu nodarbības 10.c klasei, jauniešiem ar dzirdes traucējumiem un garīgās attīstības aizturi. Šo nodarbību laikā kontaktēties ar skolēniem man palīdzēja Ādas apstrādes pulciņa vadītāja Rasma, kura atļāva izmantot savas nodarbības laiku. Kopā ar skolotāju šī klase jau strādāja ar ādu, akmentiņiem, papīru, veidoja kompozīcijas izmantojot koku un koku lapas, puķes. Tāpēc šīs divas nodarbības iekļāvās kopejā pasākumu sistēmā.
Nodarbības notika skolotājas Rasmas kabinetā ceturdienās, 16. un 23. maijā, no pulkstens 18:00 līdz 19:00.
Nodarbību uzdevumi bija attīstīs skolēnu maņu orgānus (ožu pirmajā nodarbībā, tausti un krāsu uztveri – otrajā), iepazīstināt ar dabas materiālu daudzveidību un to izmantošanas iespējām. Bez tam svarīgs uzdevums, īpaši otrajā nodarbībā, bija estētisko jūtu izkopšana.
16. maijā es atnesu uz internātu smaržīgas garšvielas, žāvētas rožu un neļķu ziedlapiņas, apelsīna miziņas, ābolu un citronu šķēlītes.
…
