-
Vācijas tiesību vēsture
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Vēsturiskā attīstība | 4 |
| 2. | Ģermāņu valsts un tiesības franku laikmetā (V-IX gs.) | 5 |
| 2.1. | Franku valsts izcelšanās un attīstība | 5 |
| 2.2. | Tiesības | 6 |
| a) | Sakšu spogulis | 6 |
| b) | Švābu spogulis | 8 |
| c) | Vācu ļaužu spogulis | 8 |
| d) | Pilsētu tiesības | 9 |
| e) | Kanoniskās tiesības | 11 |
| 3. | Kārtu pārstāvības monarhija un vispārējās tiesības (XIV-XVII gs.) | 12 |
| 3.1. | Valsts satversme | 12 |
| a) | Zelta bulla | 12 |
| b) | Tiesas process | 13 |
| 3.2. | Tiesības | 13 |
| a) | Romiešu tiesību recepcija | 13 |
| b) | Krimināltiesības un kriminālprocess | 14 |
| c) | Karolina Latvijā | 15 |
| Nobeigums | 16 | |
| Izmantotā literatūra | 17 |
1. Vēsturiskā attīstība
Vārds „Eiropa“ ir radies no grieķu valodas. Ar šo vārdu antīkajos laikos apzīmēja Grieķijas sauszemes daļu, turklāt jēdzienu saprata ne tikai ģeogrāfiski, bet saistīja arī ar idejisku saturu. Romas impērijas laikā jēdzienā “Eiropa” iekļāva visu Vidusjūras reģionu, un pēc impērijas sabrukuma par Eiropu sauca arī zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Eiropas idejai ir divi avoti :
- kristietība
- humānisms.
Gadsimtiem ilgi Eiropa ir tikusi asociēta ar kristietību un humānismu. Abas kustības bija Eiropu vienojošs faktors. Kopš XIX gs. Eiropu vieno trešais dzinējspēks :
- sociālisms tā internacionālajā izpratnē.
Kristīgi vienotas Eiropas ideja tika realizēta Vācu Svētajā Romas impērijā, kurā ietilpa virkne valstu.
Jēdziens “Eiropas tiesības” var tikt izmantots gan plašākā, gan šaurākā nozīmē.
“Eiropas tiesības” plašākā nozīmē aptver visu Rietumeiropas starptautisko organizāciju tiesības, iekļaujot arī Eiropas Savienības un Eiropas Kopienu tiesības.
Ar “Eiropas tiesībām” šaurākā nozīmē, jāsaprot tikai Eiropas Savienības un Eiropas Kopienu tiesības.
…
Tiesību vēsture pēta tiesību un tiesisko institūtu izcelšanos, attīstību un bojāeju. Visbūtiskākais tiesību institūts ir valsts. Spēks, kas piespiež tiesību normas ievērot un pildīt, ir valsts. Bez valsts piespiedu spēka tiesības nebūtu nekas. Tiesību vēsture māca, ka tiesības un valsts ir savstarpēji saistīta vienība. Tiesību vēsturē visas tiesiskās parādības jāaplūko hronoloģiski, ievērojot laikmeta un vietas politiskos, ekonomiskos, sociālos un daudzus citus faktorus. Tiesību vēsture ir tuva vispārējai jeb “tīrajai“ vēsturei. Lai pētītu tiesību vēsturi, labi jāzina un jāizprot aplūkojamā reģiona vēsture. Arveds Švābe uzskata, ka „tikai vēsturnieka un jurista personālā ūnija var apvienot divas dažādās zinātnes un radīt trešo – tiesību vēsturi
