Tiesību avots ir speciāls juridisks termins tiesību ārējo formu apzīmēšanai, tas, no kurienes var ”uzzināt” tiesību normu ārējo saturu. Tiesību avots norāda ar kādiem paņēmieniem valsts izsaka iedzīvotāju gribu normatīvajos aktos. Tiesību avoti ir tiesību ārējā forma, kas galvenokārt ir normatīvie akti.1 Tiesību avoti tiek iedalīti, vadoties no to normativitātes kritērija, jo viena daļa tiesību avotu satur vispārsaistošas tiesību normas, bet cita daļa nē.2 Tiesības avots ir konstitūcijas, Satversmes, noteikumi, instrukcijas, lēmumi u.c. normatīvie akti. Runājot par tiesību avotu ar to saprot:
faktorus, kas nosaka tiesību rašanos, attīstību un norietu;
iekšējos tiesību izziņas avotus-tiesiskā rakstura pārdzīvojumus un emocijas;
tiesību izziņas avotus kā objektus, no kuriem var pasmelt zināšanas par tiesību normām-tiesību pieminekļus un spēkā esošos normatīvos juridiskos aktus, autoritatīvu tiesību zinātnieku darbus utt.;
spēkā esošo tiesību normu saistoša rakstura un to patiesās efektivitātes garantijas avotu.3…
