Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 1.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 2.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 3.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 4.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 5.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 6.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 7.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 8.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 9.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 10.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 11.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 12.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 13.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 14.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 15.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 16.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 17.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 18.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 19.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 20.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 21.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 22.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 23.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Elektroniskie skaitļotāji    4
3.  Personālie skaitļotāji    7
4.  Nākotnes datori    12
5.  Mio 168 – plaukstdatoris ar GPS funkcijām    13
6.  Daudzprocesoru skaitļotāji    19
7.  Radiotehnika    20
8.  Secinājumi    21
9.  Izmantotās literatūras saraksts    22
10.  Pielikums    23
Darba fragmentsAizvērt

Pirmais, par ko es pastāstīšu ir elektroniskie skaitļotāji, jo tā ir valdošā mūsdienu elektronika, kuru mēs pārsvarā lietojam. Jau vairāk nekā gadsimtu attīstas zinatne elektronka. Sākotnēji tā pētija tikai elektronisko lādiņnesēju mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku. Vēlāk radās nepieciešamība pēc tehniskajiem līdzekliem, kas spētu ātri un droši apstrādāt lielus informācijas masīvus. Šīs sistēmas radīja, balstoties uz elektronikas sasniegumiem. Tādēļ šodien elektronika galvenokārt ir zinātne par informācijas pārraidei, apstrādei, glabāšanai un atainošanai paredzēto ierīču un aparātu projektēšanas metodēm un līdzekļiem. Tika radītas tehniskās ierīces, ko nosauca par elektroniskajiem skaitļotājiem jeb elektroniskajam skaitļošanas mašīnām (ESM). Sākotnēji šīs ierīces bija paredzētas sarežģītu matemātisko apreiķinu veikšanai, tapēc ari radās nosaukums “skaitļotājs”. Mūsdienu elektroniskie skaitļotāji realizē praktiski jebkuras informācijas apstrādes formas, bet rēķināšana ir tikai sekundāra funkcija. Elektronisko skaitļotāju mūsdienu izpratnē saukt par skaitļotāju var tikai nosacīti, bet tā veiktos procesus nosaukt par skaitļošanu ir vienkārši nepareizi.
Šo domu var ilustrēt ar piemēru, kas īpaši izvēlēts no nozares, kas ir tāla no zinātniskiem un ekonomiskiem aprēķiniem. Kinofilmu uzņemšanā izmantotais skaitļotājs dod iespēju realizēt dažnedažādākās darbības, piemēram:

Rādīt dažāda veida iluzorus efektus, piemēram, lidojumu un kritienu;
“zīmēt” multiplikācijas filmas;
rādīt gaismas efektus (sprādziena, zibens, ugunošanas imitācija);
uzklāt vienu otram jebkuru skaitu attelu,vājinot radušos kontūru neviendabību.
Skaitļotājus, protams, var izmantot informācijas apstrādei arī medicīnā (tomogrāfijā), fizikā, (pētot kodolu magnētisko rezonansi), projektēšanas darbu automatizācijā, izdevniecības darbā un daudzās tāda veida nozarēs, lai būtu vieglāk strādāt.
Tātad elektronisko skaitļotāju sauc tehnisku ierīci, kas paredzēta jebkura veida informācijas apstrādei, glabāšanai un pārraidei. Elektroniskos skaitļotāju ražošana pasaulē pieaug vidēji par 15 % gadā. Jau tagad uz mūsu planētas darbojas apmēram 280 tūkstoši lielu un mazu skaitļotāju. Bet mikroskaitļotāju skaits sniedzas desmitos miljonu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants