Renē Dekarts (1596-1650) ir ne tikai nozīmīgs Jaunlaiku filozofijas pārstāvis. Viņa uzskati iezīmē pavērsiena punktu visā Eiropas filozofijas vēsturē. Līdz ar Dekartu sākas pastiprināta pievēršanās cilvēka prāta darbības izpētei. Ar Dekartu aizsākas Jaunlaiku racionālisms (latīņu val. rationalis –saprātīgs), kas atzīst, ka prāts ir īsto zināšanu avots. Jaunlaiku filozofijā racionālisms attīstās nemitīgā diskusijā ar empīrismu.[1,264]
17.gs. ir radusies situācija, kad pieaug cilvēku tieksme iegūt zināšanas, saprast sevi un sabiedrību un vēlme, lai iegūtās zināšanas būtu patiesas un ar garantiju. Jautājums par zināšanu patiesīguma garantiju ir viens no centrālajiem Dekarta filozofijā. Viņš ļoti labi izjūt savu laikmetu, jo pats ir dabaszinātnieks, veic pētījumus medicīnā, izstrādā analītisko ģeometriju. Laikmeta kopējā noskaņā valda bezgalīga uzticība matemātikai kā visneapšaubāmākajai disciplīnai. Matemātika spēj dot pilnīgi drošas zināšanas.…
