Katrs mēs esam indivīds, katram no mums ir savas rakstura īpašības, sava domāšana, uzskati un dzīves skatījums, taču ikviens no mums ir spējīgs saprast pasaules labo un slikto lietu robežu, kā arī likumus un nerakstītos likumus par mūsu dzīvi, mums, apkārt esošajiem cilvēkiem un vidi, kurā mēs dzīvojam un eksistējam. Šī Eiripīda traģēdija „Mēdeja” stāsta, ka dzīve nav rožu dārzs un ka cilvēks sava labuma dēļ ir spējīgs pastrādāt jebkādu aizliegto „tabu”, lai tikai nokļūtu pie sava mērķa- pat atņemt kādam dzīvību. Šis kāds var būt arī ģimenes loceklis.
Man ļoti galvenās varones palika žēl brīdī, kad Korentas karalis, uzzinot par viņas atriebības kāri, izraida Mēdeju no viņa valsts, jo viņš ir satraucies par savu un meitas likteni. Nepietiek ar vienu nelaimi- atnāk otra. Mēdejas skumjas ir neaprakstāmas, jo viņa ļoti nožēlo, ka ir apprecējusi Jasonu, nožēlo, ka glābusi tam dzīvību un viņa dēļ nodevusi savu tēvu zemi. Viņa slīkst lielās asarās un skumjās, viņa uzskata, ka dzīvei vairs nav jēgas un lielā bezcerība ir dziļi viņas sirdī un tup tur kā ciets akmens, kuru izlauzt ārā nav iespējams. …
