Aristotelis ir sarakstījis daudzus darbus, kas aptver ļoti plašu jautājumu loku. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai daļa no tiem. Dēļ bagātīgā tēmu klāsta, Aristoteļa darbus parasti iedala piecās grupās, pēc to satura. Šobrīd mūsu pamatinteresi saista grupa, kuru pārstāv bioloģiskie darbi, jo tieši šajā grupā, līdzās tādiem darbiem kā „Dzīvnieku vēsture”, „Par dzīvnieku daļām”, „Par dzīvnieku rašanos” un „Par dzīvnieku kustību” uc. ir arī mūsu izpētes „objekts” – darbs „Par dvēseli” (turpmāk tekstā - oriģinālajā nosaukumā De anima). Bioloģiskajos darbos Aristotelis pētīja dzīvnieku dzīvi, organismu rašanās procesus, sēklas attīstību par būtni, instinkti mērķtiecību, organismu pielāgotību, novecošanu un cilvēka dvēseles (psihes) mērķtiecīgo darbību. Visos pētījumos, raksturīgi visai Aristoteļa filozofijai, ir saskatāma likumsakarīga virzība, attīstība un sevis realizēšana. Aristoteļa filozofijā viss tiecas uz sevis realizāciju, noteiktas formas iegūšanu. Aristotelim ir svarīgi saprast strukturālo noformējumu vispār, nevis katras konkrētas formas iegūšanu.
