Mičošanas ceremonijai arī bija tiesiskas paražas nozīme - oficiāla uzņemšana sievas kārtā. Pusnaktī jauno sievu, vedeklu izveda no jauno meitu pulka, noņēma no galvas vainadziņu un galvā uzlika sievas autu. Mičošanas ceremonija tika sasaistīta ar dziesmām un apdziedāšanu.
Laulības šķirt varēja, taču, ja vīrs šķirās no sievas, tad zaudēja visus savus laukus un mantas, tāpēc laulību šķiršana tajos laikos nebija bieži sastopama un tas bija retums. Tā laika laulību tiesības krasi atšķiras no mūsdienu laulību tiesībām. Ja agrāk laulību šķiršana bija retums, tad mūsdienās, manuprāt, tā ir ļoti liela un aktuāla tēma vai problēma. Mūsdienu sabiedrībā valda uzskats, ka ļoti reti cilvēki, kuri ir precējušies tikai vienu reizi mūžā pēc tam laulībā pavada visu savu atlikušo mūžu.
…
