-
Fermenti, fermentu preparāti un antifermenti
Fermenti (lat. fermentum – ieraugs) jeb enzīmi ir samērā sarežģītas olbaltumvielas, kas organismā veic bioloģisko katalizatoru uzdevumu. Fermenti atrodas visos dzīvajos organismos un regulē tur visus vielmaiņas procesus. Zināmi vairāki tūkstoši fermentu, daudzi no tiem iegūti kristāliskā veidā. Pirmo kristālisko fermentu ureāzi 1926. gadā ieguva amerikāņu zinātnieks Dž. Sammers.
Pēc uzbūves fermentus iedala 2grupās:
1.Vienkāršie fermenti – veidoti no aminoskābēm un daudz to ir gremošanas sulās ( piem., pepsīns tripsīns, himotripsīns u.c.).
2.Saliktie fermenti – bez olbaltumvielām (t.s. apofermenta) ietilps arī mazmolekulāri neolbaltumvielas dabas savienojumi – kofermenti jeb koenzīmi (piemēram, vitamīnu atvasinājumi, glutations).
Apoferments nosaka fermenta specifiskumu – spēju paātrināt tikai noteiktu ķīmisku reakciju, bet koenzīms katalizējamā reakcijā visbiežāk pārnes atsevišķus atomus vai atomu grupas. Vairākums fermentu, kas šūnā paātrina dažādus noārdīšanās, kā arī sintēzes procesus, ir saliktie vitamīni. Substrāta saistīšanai fermenta molekulā ir īpašs aktīvais centrs – telpiski satuvinātas aminoskābju atlikumu funkcionālās grupas ar paaugstinātu reakcijas spēju. Fermenta reakcijā ar substrātu rodas nestabils komplekss, kas sadalās, veidojot reakcijas gala produktu un atbrīvojot nemainītu fermentu, kurš ir spējīgs darboties atkārtoti.…
Lipolītiskie preparāti hidrolizē augu un dzīvnieku taukus, veicina to asimilāciju. Pie tiem pieder solizīms un nigedāze. Indikācijas: absolūtas - eksokrīna aizkuņģa dziedzera mazspēja; •hronisks pankreatīts(aizkuņģa dziedzera iekaisums ar pazeminātu fermentu izdali), •stāvoklis pēc pankreasa rezekcijas, • ja ir steatereja (tauki izdalās vairāk par 15 g dienā), • meteorisms, • taukos šķīstošo vitamīnu trūkuma pazīmes. Kontrindikācijas: nelieto hroniska pankreatīta paasinājuma gadījumā. Grūtniecības un zīdīšanas laikā lietošana ierobežota, jo fermentu preparāti pieder pie C kategorijas. Blaknes: fermentpreparāti satur liellopu žulti, tāpēc lietojot lielās devās var pastiprināties jau tā esošā caureja. Var izraisīt alerģiskas reakcijas. Lietošanas īpatnības: Preparāti lietojami tieši pirms ēšanas, ēšanas laikā vai tūlīt pēc ēšanas pa 1-3 kapsulām, devu palielinot pēc vajadzības gan pieaugušajiem, gan bērniem. Hialuronidāzi saturošie līdzekļi ir lidāze (hialuronidāze) un ronidāze. Ferments hialuronidāze organismā šķeļ saistaudu “cementējošo vielu” hialuronskābi (augstas viskozitātes mukopolisaharīdu) līdz tās sastāvdaļām acetilglikozamīnam un glikuronskābei. Līdz ar to palielinās audu caurlaidība.
