Pirmais pasaules karš latviešiem deva iespēju proklamēt savu valsti, tomēr tas izraisījas arī vairākas negatīvas sekas. Pirmkārt, liels skaits latviešu devās bēgļu gaitās. Otrkārt, tika izlaupīta un sagrauta latviešu rūpniecība un kultūra. Treškārt, karš latviešu tautai atnesa lielus dzīvā spēka zaudējumus. Tomēr tika dota atļauja dibināt latviešu strēlnieku bataljonus, kuri parādīja savu varenību un piedalījās cīņās par brīvu Latviju.
1915. gada maijā vācieši šķērsoja Latvijas robežu, uzbrūkot Liepājas un Jelgavas virzienā. Sākās vāciešu iebrukumi Kurzemē, kuri ar atkārtotiem uzbrukumiem bija sekmīgi un vācu kontrolē nonāca praktiski visa Kurzeme un Zemgale. Tas bija sākums lielām latviešu bēgļu gaitām. Kurzemi pameta aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju. Pēc vācu okupācijas varas statistikas datiem, no 812 300 Kurzemes iedzīvotājiem 1915 gada rudenī bija palikuši 245 000. Tika evakuētas fabrikas, lauku saimniecības, kas deva smagu triecienu tautsaimniecībai.
…
