Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
"Servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina lietu par labu kādai personai vai nekustamam īpašumam, piešķirot servitūta izlietotājam tiesību lietot šo lietu noteiktā apjomā." 3
Īsumā varētu teikt, ka servitūts ir tiesība lietot citu īpašumu.
Pēc savas juridiskās dabas servitūts ir svešas lietas lietošanas tiesība, kas piešķirta servitūta izlietotājam. Lietošanas tiesības var izpausties dažādos veidos, piemēram - braukšana vai iešana; būves atbalstīšana uz citai personai piederošas būves; notekūdeņu novadīšana vai izlietošana; augļu ievākšana; gaismas un brīva skata tiesības u. c.
Servitūts var rasties to nodibinot. Servitūtus nodibina:
1) ar likumu;
2) ar tiesas spriedumu;
3) ar privātu gribu (līgums vai testaments).…
