Ž. Ž. Ruso dzimis Ženevā, Šveicē.
Franču apgaismības filosofs, rakstnieks un pašizglītojies komponists.
Viens no izcilākajiem Voltēra sekotājiem.
Uzstādīja galveno apgaismības laika pamatdomu – dabas un kultūras attiecības.
Viens no apgaismības lielākajiem sasniegumiem bija Žana Žaka Ruso ideja par tautas suverinitāti. Viņš uzskatīja ka varas avotam jābūt tautai.
Biogrāfi Ruso raksturo kā uzpūtīgu, iedomīgu, egoistisku un kašķīgu cilvēku.
D.Hjūms atzīmē, ka Ruso ir briesmonis, kurš sevi uzskata par visnozīmīgāko būtni pasaulē.
D.Didro, iepazīstoties ar Ruso raksturu, secina, ka viņš ir nodevīgs, velnišķīgs, iedomīgs, nepateicīgs, ļauns, liekulīgs un neģēlības pilns.
Ruso pats atzīst, ka ir barbars.
Ruso atļaujas ģērbties un uzvesties izaicinoši, nerespektē tradīcijas un normas, visus savus piecus bērnus aizsūta uz patversmi, dzīvo uz sieviešu rēķina, ignorē domu, ka vārdiem vajadzētu sakrist ar darbiem.
Ruso piemīt izcils literārs talants, vērīgs prāts un precīza laikmeta garīgās situācijas izjūta
Viņš trāpīgi tver sabiedrības garīgās vēsmas un nebaidās mainīt viedokli, lai ar tām saskanētu.…
