Eksistenciālisms - kā filozofisks virziens balstās pārliecībā, ka līdzšinējā filozofija ir pārāk akadēmisks un tālu no dzīves. Tas ir antripoloģiskais virziens filozofijā 20.gs.Tā galvenā doma ir galējs individuālisms-cilvēks ir „iemests” pasaulē un savā esamībā, tikai viņš ir par sevi atbildīgs-turklāt atbildīgs tikai par sevi; nav nekādu augstāku spēku, uz kuriem paļauties nevar arī uz līdzcilvēkiem, nav iespējams izvairīties no atbildības vai arī iegūt atbildes uz jautājumiem par savu esamību un tās jēgu.
Eksistenciālisma pārstāvjus vieno doma, ka cilvēks ir būtne, kura eksistence ir primāra attiecībā pret tās būtību. Viņš var būt vienīgi tas, ko pats no sevis izveido. Pēc Alberta Kamī domām cilvēks ir nolemts brīvībai. Kamī uzskata, ka galvenais filozofijas jautājums ir pašnāvības problēma. Heidegers savā darbā „Esamība un laiks” apcer esamības jēgas problēmu kā centrālo savā filozofijā un izvirza jauno ontoloģiju. Pati esamība pēc viņa domām nav lietas, bet neredzema gaismam, kurā tās top redzamas.…
