Valsts ekonomikas attīstībai pamatā būtu jābalstās uz sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas ļautu piesaistīt investīcijas. Uzņēmumu saimniecisko darbību valstī regulē plaša likumu sistēma, kas nepārtraukti tiek papildināta un pilnveidota. Viens no saimnieciskās darbības veidiem, kas attiecās uz uzņēmējdarbību ir komercdarbība, kas tiek pamatā regulēta ar Komerclikumu un citiem saistītiem likumiem.
20. gs. deviņdesmito gadu sākumā, kad tika sagrauta Padomju sistēma, uzņēmējdarbību sāka regulēt Latvijas Republikas likums “Par uzņēmējdarbību”, Civillikums un atsevišķi LR likumi par dažādām uzņēmējdarbības formām, kā arī pārējie likumi, kas regulē dažādus ar uzņēmuma darbību saistītus aspektus. Sākot ar 1993. gadu, ar mērķi sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tuvināt uzņēmējdarbības likumdošanu Eiropas Savienības standartiem, valdībā tika izstrādāts un 2002. gada 1. janvārī pieņemts jauns likums – Komerclikums. (Komerclikums stājās spēkā ar 2002. gada 1. janvāri).[3]
Komerclikumā tika izdalītas piecas uzņēmējdarbības formas:
1)Akciju sabiedrība (AS);
2)individuālais komersants (IU);
3)komandītsabiedrība (KS),
4)sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA);
5)Pilna sabiedrība
Savā darbā aplūkošu svarīgākos Komerclikuma terminus. Izpētīšu Komerclikuma pieņemšanas ietekmi uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, pamatojoties uz to, ka šo uzņēmējdarbības formu visvairāk izvēlās mazie un vidējie uzņēmumi. Tātad tas ir neatsverams balsts Latvijas ekonomikai, kā arī tieši SIA Latvijā ieņem vadošo vietu starp uzņēmējdarbības formām.…
