Freids pievērsa rietumu civilizācijas uzmanību cilvēka zemapziņas norisēm, viņa pētījumi bija revolucionāri psihiatrijas un psiholoģijas attīstībai, kā arī spēcīgi ietekmēja 20.gs. filozofiju, kultūru un dažādas zinātnes jomas. Freids savas teorijas apkopojis darbos “Kādas ilūzijas nākotne”, “Psihoanalīzes nozīme un vēsture”, “Totēms un tabu”.
Freids viens no pirmajiem sāka pētīt seksualitāti no psiholoģijas viedokļa un izstrādāja indivīda psihoseksuālās attīstības teoriju. Freids runā par seksuālā instinkta attīstību un to, kā seksuālais instinkts ietekmē cilvēka psihi.
„Psihoanalīze ir pilnīgi pamatoti ņēmusi vērā cilvēka seksuālo funkciju, detalizēti izsekojot tās lomu dvēseliskajā un praktiskajā dzīvē; to uzsvēruši daudzi dzejnieki un daži filosofi, bet zinātne nekad nav atzinusi.”1
Freida izpratnē seksuālā dziņa ir visas cilvēka aktivitātes avots. Viņš uzskatīja, ka seksuālā dziņa ir enerģijas nesējs (libido - Freids).…
