2011. - 2015. g.
Diemžēl Grieķijas draudīgā situācija ne tikai negatīvi iespaido pašu Grieķiju, bet faktiski destabilizē situāciju visā pasaulē. Ja Grieķijas valsts bankrotētu, tas atstātu negatīvu iespaidu uz eiro un Eiropas ekonomiku kopumā, arī uz Latviju. Tāpēc Latvijas interesēs ir, lai Grieķija turpina turēties „virs ūdens” un tajā tiktu ieviesta stabilitāte. Latvijai rastos eksporta problēmas. Pat ja tiešā veidā uz Dienvideiropu eksportējam maz, samazinoties, piemēram, Vācijas vai Ziemeļvalstu eksportētāju pārdošanas apjomiem Dienvideiropā, tas negatīvi ietekmēs arī pieprasījumu pēc starpproduktiem no Latvijas.
Labā ziņa vienlaikus ir tāda, ka Latvijā strādājošajām komercbankām nav ieguldījumu Grieķijas parādzīmēs un pat ieguldījumi Spānijas vai Itālijas vērtspapīros ir nebūtiski. Tāpat Latvijas valdībai ir izveidots vairāk nekā vienu miljardu latu liels naudas uzkrājums, kas ir pietiekams, lai segtu nu jau nelielo budžeta deficītu un citas valdības maksājumu saistības ne vien šogad, bet arī 2013. gadā. Tātad pa finanšu kanālu Grieķijas „infekcija” Latvijā ienākt nevar.
Tātad, kad valsts nonāk situācijā, kad visam naudas nepietiek, ir jāizdara izšķirošā izvēle, kam un cik daudz nesamaksāt. Kā jau mēs visi zinām, līdz šim Grieķija tā vietā, lai samazinātu algas un pensijas vietējiem iedzīvotājiem, izlēma nesamaksāt starptautiskajiem aizdevējiem (pretēji Latvijas gadījumā). Šī iemesla dēļ, tiek tik ļoti daudz runāts par Grieķijas defoltu.
…
