Francija 16. gs. sākumā visumā noslēdzās politiskā apvienošanās. Francijā sāka attīstīties kapitālistiskā ražošana, parādījās kapitālistiska tipa uzņēmumi. To veicināja iekšējās tirdzniecības attīstība, izveidojās vienots iekšējais tirgus. Kapitālu izveidošanās ir kapitālistiska ražošanas attīstības priekšnoteikumiem. Francijas buržuāzijas maz ieguldīja savus kapitālus ražošana.
Kapitālisma attīstība Francijā norisinājās lēnāk nekā Anglijā. Tam bija vairāki cēloņi; galvenais bija lauksaimniecībai. Francijas muižnieki sadalīja feodālo zemi nelielos zemes gabalos un tos iznomāja zemniekiem. Vergu personiskās brīvības iegūšana norisinājās izpirkšanas ceļā. Zemnieku zemes turējums bija mantojams. Franču zemnieki zemes lietošanas tiesības varēja pārdot.
Francijas zemnieku maksāja dažādas rentes un nodokļus, nodevas valstij, kuri nemitīgi pieauga. Francijas zemnieku stāvoklis nebija vienāds, tie dālijās vairākās grupas. Vienu grupu veidoja cenzilariji,- zemnieki, kuru zeme atradās feodāla īpašuma, bet kurus no šis zemes nevarēja nodzīt. Otrā grupa bija nomnieki, tos varēja nodzīt no zemes. Trešo grupu sastādīja aloda zemnieki, kuriem bija savs zemes īpašums un personiska brīvība.
Valsts pasākumi sekmēja valsts un pilsētu attīstību. Tika ieviestas vienotas ceļu un tirgus nodevas noteikšana, vienotas mēru sistēmas (olekts) noteikšana, nodibināja banku un visā valstī unificēja monetāro sistēmu.…
