Līdz pat 20.gadsimta vidum politikas zinātnē dominēja klasiskais marksisms, kas balstās uz fundamentālistu ontoloģiju un reālistu epistemoloģiju. Klasiskie marksisti uzskatīja, ka pastāv pasaule, kas nav atkarīga no individuālu aktieru attieksmes pret to un rīcības. Šajā pieejā politikas zinātnē visu nosaka teorētiskais modelis, kas skaidro pasaulē pastāvošo sociālpolitisko kārtību. Jāatzīmē, ka klasiskais marksisms ir ļoti plaša mēroga teorija ar visaptverošas un īstenās patiesības pretenzijām. Tā ir pieeja, kas paskaidrot notikumus pagātnē, tagadnē un nākotnē.
Klasiskais marksisms balstās uz četriem pamatprincipiem: ekonomika, determinisms, materiālisms un strukturālisms. Pasaulē primārās ir ekonomiskās intereses, kas nosaka sociālos un politiskos procesus. …
