1. Vai jebkuru cilvēku var saukt par personību? Vai mēs varam runāt par personību attiecībā uz cilvēku, kuram nav sava rakstura, sava viedokļa, vai par cilvēkiem, par kuriem ir nesaprotami, kā viņi dzīvo, vai viņiem vispār ir kāda dzīves jēga, intelekts? Varbūt viņi ir personības savā grupā, līderi, bet no sabiedrības viedokļa tādi nav. Problēmas formulējums ir atkarīgs no tā, ko mēs saprotam ar vārdu “personība”. Tā par personību savā grāmatā “Personības psiholoģija” raksta Viesturs Reņģe.
Jēdzienu “personība” izmanto ne tikai psiholoģijā. Pat ikdienā mēs lietojam šo vārdu, lai uzsvērtu cilvēkā kaut ko īpašu: “Viņš ir personība.” Tā mēs uzsveram kādas cilvēka spējas, bieži to attiecinām uz līderiem.
Psiholoģijā praktiski uz jebkuru cilvēku tiek attiecināts vārds “personība”. Cilvēks, kurš spēj apzināties un vadīt savu rīcību, ir personība.
Ja mēs gribam runāt par vispārinātu personības jēdzienu, tad personība ir neatkārtojams cilvēka īpašību kopums; katra personība ir unikāla, tas ir vienots veselums, kas vada psihiskos procesus, nosaka cilvēka izturēšanos un rīcību.
Personības jautājums skar dziļākos jautājumus par cilvēka būtību, par to, kas cilvēks ir pēc dabas. Mūsdienu zinātne nespēj atbildēt uz šo jautājumu, apgalvo V. Reņģe.1
Dzīvojot sabiedrībā, katrs indivīds kontaktējas ar citiem indivīdiem un izpilda dažādas lomas.…
