Dzīvības tēma risināta vairākās A. Upīša novelēs, bet „Jūrā” raksturīgs tas, ka varonis negrib atgūt savas Dieva dotas tiesības dzīvot, slaktēdams un spīdzinādams citus cilvēkus.
Klaass bija nelegālos mītiņos aizstāvējis koloniju „pusmežoņus”, uzstājies pret koloniju avantūrām, līdz ar to „viņš nebij tikai dezertieris vien, bet vēl lielāks noziedznieks. Viņš nesaprata, kāpēc viņu tūliņ nenodeva kara tiesai, bet veda uz šo kuģi.”
Neziņa zūd, kad transporta nodaļas komandieris paziņo, ka valdnieks apžēlojis Klaasu un sūta viņu līdz ar cietiem karā. Pati karošana – šī piespiedu varmācība šķiet galēji nepievilcīga, turklāt apakšleitlants piesola spīdzināšanu :”Aiz sarkani lakotām durvīm patlaban sprieda, kā labāk spīdzināt viņu aiz viņa cilvēcības un kailās dzīvības nozieguma.”…
