Tikai un vienīgi tad, kad es sasniegšu ar savu centību, motivāciju un čaklumu, savus mērķus es būšu noderīga savai temprementīgai Latvijai. Bet pašlaik Latvija man dot visus resursus un iespējas, lai es sasniedzu savu ieceri, un vēlāk gūstu labumu un dāvāju to viņai. Nobeigumā, lai nav tik daudz vārdu nakotnes formā, gribu teikt, ka pašreiz es palīdzu Latvijai, strādājot sabiedriskos darbus kā arī ejot talkās, kuru rezultātā Latvija izskatās it kā būtu uzspodrinājusi savu grezno briljantu sirdi, ko viņa nēsā sev uz sirds un kuru mēs idienā saucam par dabu.…
