Livonijas laika kultūra, Latgales kultūras savdabība 1629.gads. Latvijas kultūras 16.–19.gs.

Livonijas pilsētas veidojās divējādi – seno baltu un lībiešu vietās vai jaunās vietās, kas agrāk nekad nebija apdzīvotas. Livonijas pilsētas pēc Rietumeiropas parauga veidojās kā amatnieku un tirgotāju apmetnes. Rīgas pilsoņi bija brīvi ļaudis, kuri nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Sākotnēji Livonijas vietējie iedzīvotāji bija personiski brīvi cilvēki. Viņiem bija jādod daļa savu ienākumu zemes kungiem un jāpilda kara klaušas. Neliela daļa vietējo iedzīvotāju, kuri palika kungu kārtā, vēlāk pārvācojās. Pārējie kļuva par zemniekiem.
Sākot ar 13. gs., Livonijā bīskapi un irdenais savas izdeva kā lēņus vasaļiem, kuriem par to bija jāpilda dienests. Ar laiku lēņi nostiprinājās kā dzimtas valdījums. Vasaļi pārsvarā nāca no Vācijas zemēm. Ar laiku viņi Livonijā izveidoja laicīgo bruņinieku kārtu – bruņniecību, kuri sevi uzskatīja par dižciltīgāko kārtu Livonijā.
15. gs mazinājās smago bruņinieku kavalērijas nozīme. Bruņniecības militārā loma samazinājās, bet vasaļi jau bija paspējuši nostiprināt savas tiesības uz lēni un iegūt dažādas privilēģijas. Viņi pārcēlās uz muižām kur sāk celt dzīvojamās un saimniecības ēkas un regulēt saimniecisko dzīvi. 16. gs. lēņi faktiski kļuva par dzimtas īpašumu. muižas zemes pakāpeniski zaudēja juridisko lēņa statusu. Bruņinieks kļuva par muižnieku, kuram vispirms interesēja arvien lielāka neatkarība no augstākā zemes kunga un savas saimniecības ienākumi. Mainījās arī zemnieku stāvoklis un pienākumi. Muižas zemniekiem bija jāpilda lauksaimniecības klaušas – jāstrādā kunga zeme un jāveic kunga saimniecībā citi darbi, kuru apjoms arvien vairāk pieauga. Zemnieku nozīme būtiski pieauga, jo viņi bija galvenie ražotāji. Zemnieku mobilitāti centās būtiski ierobežot. Līdz 16. gs tas tika ieviests visās Livonijas valstīs. Līdz ar to lielākā daļa zemnieku zaudēja pārvietošanās brīvību un kļuva par muižnieka dzimtai piederošu darbaspēku. Ordeņa zemēs vasaļu priekšrocības bija mazākas, bet ar laiku, kad samazinājās bruņinieku nozīme un parādījās šaujam ieroči, mainījās arī ordeņa vasaļu pozīcijas. Zemniekiem atcēla kara klaušas un aizliedza nēsāt ieročus. Bezzemnieku un amatnieku pārvietošanās brīvība Livonijas laikā netika ierobežota. Dzimtbūšana Livonijā nostiprinājās samērā vēlu. Zemnieki saimniecību mērīja arklos.…