Nīderlande

1. Nīderlandes Karaliste: kopējā informācija
Literatūrā bieži starp nosaukumiem Nīderlande un Holande tiek likta vienādības zīme. Pēdējais, starp mums runājot, attiecas uz divām rietumu provincēm – Ziemeļu un Dienvidu Holandi, kas kļuva par valsts izveidošanas kodolu un līdz pat šim brīdim ieņem lielu sociālekonomisku un kultūrvēsturisku nozīmi. Nosaukums – Nīderlande, kas burtiskā tulkojumā nozīmē „zema zeme”, – ir vairāk kopējas nozīmes un tas ir oficiālais nosaukums. Valsts dokumentos, starptautiskos līgumos un diplomātijā tiek lietots valsts pilnais nosaukums – Nīderlandes Karaliste. Kas ir šī mazā, bet daudz kur unikālā alsts, kura spēlē nozīmīgu lomu mūsdienu Eiropas un pasaules politikā un ekonomikā?

1.1. Ģeogrāfija, klimats
Nīderlande pieder pie mazajām Rietumeiropas valstīm. Izvietojums Ziemeļu jūras piekrastē, kur ir trīs lielu upju: Reinas, Māsas un Čeldas ietekas. Valsts robežojas ar Vāciju austrumos un Beļģiju dienvidos.
Nīderlandes teritorija ir 41526 km2 liela. Pie tam 10% teritorijas atrodas zem ūdens: ezeri, upes, kanāli. Valsts teritorijas lielākais attālums no austrumiem līdz rietumiem ir tikai 200 km un 370 km no ziemeļiem līdz dienvidiem.
Pēc reljefa Nīderlandes teritorija ir gandrīz ideāli līdzena. Visaugstākā sauszemes virsotne ir 321 m v.j.l., bet pati zemākā v ieta – 6,7 m z.j.l. zem jūras līmeņa atrodas apmēram 40% valsts teritorijas. Tie galvenokārt ir ziemeļu un rietumu rajoni. Tādas vietas ir nodrošinātas ar dambju sistēmām, aizsprostiem u.c. hidrotehniskām iekārtām. Kopējais dambju garums sastāda 3700 km. Saimnieciskajā apritē ir iesaistīta vairāk kā 7 tūkst. km2 teritorijas, kas atkarota no jūras. Tieši uz nosusinātajām zemēm 1986.g. tika izveidota jauna Nīderlandes province – Flevolande.
Krasta līnija (1075 km) izrobota. Ziemeļjūras piekrastē vati – zemas piekrastes daļas, ko paisuma laikā klāj ūdens, un māršas – zemienes z.j.l., kuras norobežo kāpas (to augstums līdz 56 m) un dambji.
Pateicoties silto Golfstraumju ietekmei Holandei ir mērens jūras klimats. Vēsas vasaras, maigas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir +1,70 C, jūlijā ir +170 C. kopējais gada nokrišņu daudzums apmēram 700 mm, kas ir sālījies diezgan vienmērīgi.
Meži klāj 8% teritorijas. No kokiem sastopami ozoli, dižskābarži, skābarži, oši, apses, kāpās – priedes, papeles.

…