Reģionālā plānošana un prognozēšana

Kvantitatīvas prognozēšanas metodes.
1) Statistiskas plānošanas metodes: eksponentizlīdzinājums un ekstropolācijas tendence un tai atbilstoša līkne.
Eksponentizlīdzinājums – šajā metodē nākošā plān,v;ertība iegūst lielāku svaru nekā iepriekšējā, piem.,40,45,50,55 vai 5%, 5%, 5%.
Ekstropolācijas tendence un tai atbilstoša līkne – metodi izmanto ilglaicīgai prognozēšanai, pa lielākai daļai metode balstās uz statistiskiem raksturojumiem, taču izmanto jebkuru matemātiskās ekstropolācijas veidu, kuru prognozēšanas speciālists atzīst par visvairāk pamatotu iespējas paredzējumu sasniegšanā. Šeit var tikt apvienotas korelācijas un regresijas analīzes metodes.
2) Prognozēšanas cēloņu metodes (matemātiskā modelēšana) – modeļi ir faktisko sistēmu un procesu abstrakcija. Šis abstrakcijas tiek izmantotas, lai apzīmētu sistēmu un procesu galvenās pastāvīgas un mainīgas pazīmes. Modelēšanas mērķis ir sistēmas vai procesu uzvedības izpētes process un raksturojums, piem.: =kā izmainās šo mainīgo vērtība (kas notiek, ja...?) =kā sistēma vai process darbojas laika gaitā? =kāds ir risks, kas saistās ar prognozēšanas nenoteiktību.
Izpētes modeļi tiek izmantoti, lai modelētu reālās dzīves sistēmas norises tādā veidā, lai speciālisti, kas tās veidojuši, varētu „eksperimentēt” ar alternatīviem procesiem, politiku un plāniem. Galīgam risinājumam ir jāatbilst īpašam kritērijam rezultāta dzīvotspējai.
3)Bilanču metode – bilance ir savstarpēji saskaņotu rādītāju sistēma, kas sastāv no 2 daļām, kam optimāli jābūt vienādām. Plānojot tiek sagatavotas triju veidu bilances: materiālās, darbaspēka, finanšu.
Prognozēšanas metodes izvēle: atkarīga no virknes faktoru: 1)prognozēšanas mērķis 2)laika posms 3)prognozēšanas precizitātes pakāpe 4)Nepieciešamas un rīcībā esošas informācijas 5)speciālistu zināšanas un pieredze 6)finanšu līdzekļi.
…