Cilvēka novecošana ir komplekss, pakāpenisks un likumsakarīgs bioloģisks process, kas ilgst visu mūžu. Visu organisma dzīves laiku kaut kādas struktūras iet bojā un kaut kādas rodas no jauna.
Vecums ir normāls un neizbēgams organismu attīstības etaps. Un no tā nevajadzētu baidīties. Tas jāuztver kā kaut kas pats par sevi saprotams. Par veciem dēvē cilvēkus, kuri ir sasnieguši 60-65 gadus. Novecošanas procesā organismā notiek daudzas pārmaiņas. Šis periods ir diezgan grūts vairumam cilvēku, tam jāprot pakāpeniski pielāgoties. Sievietēm šai laikā ir iestājusies menopauze. Visiem pamazām pasliktinās redze, pavājinās dzirde, rodas manāmas izmaiņas muskuļu un kaulu sistēmās, tāpat asinsrites sistēmā un CNS. Cilvēki šajā laikā atskatās uz nodzīvoto mūžu. Vecie cilvēki kļūst arvien atkarīgāki no apkārtējiem, no vides, kurā tie atrodas. Bieži vien tie nespēj sevi apkalpot, daži nespēj patstāvīgi pārvietoties.
Ir ļoti svarīgi atšķirt normālās izmaiņas no patoloģiskajām un izskaidrot šīs atšķirības gan pacientam, gan ģimenes locekļiem.
Tāpat ļoti svarīgi ir kā vecais cilvēks uztver novecošanu un kā viņš pret to izturas.
Māsas galvenais uzdevums ir palīdzēt saglabāt funkcionālo veselību un cilvēka neatkarību pēc iespējas ilgāk.…
