Latgale negrib atdalīties no Latvijas. Tas tika pierādīts jau 1917.gadā kongresā Rēzeknē, kad tā laika latgaliešu inteliģence pieņēma lēmumu apvienoties ar pārējiem latviešiem2 .
Separātisms nemaz nav pieļaujams arī valstiskā līmenī, jo Latvijā ir daudz citu minoritāšu, kas vēlētos autonomiju, piemēram, čigāni, suiti, bet šādas jukas nevajag nevienam.
’’Kab na Latgolys i juos kulturys sovpateibu, bagateibu, kab na juos cylvāku, Latveja byutu cytaida. Voi Tu grybātu dzeivuot taidā Latvejā?’’3
…
