„Jaunā rakstnieka Gunara Janovska pirmā grāmata, romāns „Sōla”, ir veiksmīgs, slavējams sniegums mūsu nacionālajai prozai.” (1.,493.) Šos vārdus teicis Jānis Rudzītis, es piekrītu viņa teiktajam, jo darbs ir patiesi interesants, lai arī neesmu lasījusi nevienu citu Janovska darbu, esmu dzirdējusi, ka „Sōla” ir viņa labākais veikums, ar kuru viņš sevi pieteica latviešu literatūrā. Vienmēr apbrīnoju rakstniekus, kuri spēj daudz pateikt īsos darbos, iezīmēt dabas ainavas, neizplūstot nejēdzīgi garos aprakstos, atklāt notikumus, tā, lai lasītājam negribētos nolikt grāmatu, pirms tā izlasīta, manuprāt, Janovskim tas izdevās.…
