Esmu iepazinusies ar Jūsu dzīvi. Tā likās aizraujoša un interesanta, tādēļ vēlētos Jums uzdot dažus jautājumus, kā arī izteikt savu viedokli.
Lugas sākumā Jūs likāties nomākts un ieslodzīts grāmatās, Jums bija apnikusi vientuļa dzīve. Jūs izteicāties: “Pret elli un velnu es ietu bez bailēm.” un “Tavs prāts ir slēgts, tev mēma sirds.” Tad kāpēc gan Jūs jau ātrāk neiesaistījaties pilsētas dzīvē? Lasot darbu tālāk, Jūs pats izteicāties, ka patiktu pilsētas dzīve. Vēlāk tas arī pierādījās: “Še cilvēks esmu es, še tādam būt man vaļa.” Kāpēc Jūs nekontaktējaties ar cilvēkiem, kas Jūs ciena un godina? Manuprāt, Jūs pats sevi ieslodzījāt, pēc Jūsu teiktā, cietumā! Man Jūsu žēl, jo cik cilvēkam jābūt slikti, lai gribētu noindēties. Jūs izteicāties: “Ak, manās krūtīs divas dvēseles mīt un viena ved ar otru sīvu karu, pie zemes viena kaisli pieķeras un mīļo pasauli un viņas dzīvi no pīšļiem otra spēji paceļas.” Bet, manuprāt, Jūs muļķību izdarījāt, ka saderējāt ar Mefistofeli.…
