ASV kā valsts savu vēsturi sāka veidot no 1492.g., kad to atklāja Kristofers Kolumbs. Pēc šī atklājuma sākās globālā kolonizācija, kur vadošo lomu dominēja Lielās Rietumeiropas valstis – Francija, Lielbritānija un Spānija. Uz pirmo 13 koloniju bāzes izveidojās mūsdienu ASV. Puritāņu kolonijās ziemeļos augstu tika vērtēta reliģiskā brīvība un merkantilā ekonomika. 18.gs. vidū Anglijas kroņa kolonijās pieauga neapmierinātība. 1776.g. 4.jūlijā koloniju pārstāvji pieņēma Tomasa Džefersona uzrakstīto Neatkarības deklarāciju, paužot koloniju politiskās pašnoteikšanās centienus. Mūsdienās šī deklarācija ir kļuvusi par klasisku demokrātisko principu formulējuma paraugu. Anglijas karalis Džordžs III nosūtīja uz dumpīgajām kolonijām britu karaspēku un izraisīja Amerikas Neatkarības karu, kas ilga no 1776.g. līdz 1783.g. un beidzās ar Džordža Vašingtona uzvaru pār britu karaspēku. Pēc uzvaras 1787.g. tika izstrādāta jauna Konstitūcija, kas spēkā joprojām. Kolonijas kā štati jeb pavalstis apvienojās jaunā valstī ar ierobežotām federālās valdības pilnvarām. 1789.g. par ASV pirmo prezidentu tās iedzīvotāji ievēlēja Džordžu Vašingtonu. …
