Ir svarīgi atzīmēt, ka kultūrai – gan sabiedriskai, gan korporatīvai, ir ietekme uz organizāciju, taču to neatbalsta visi pētnieki. Smits un Tajeba (Smith and Tayeb, 1988), identificēja divus organizāciju pētnieku veidus. Pirmā kategorija ir makro – pētnieki, kuri pēta organizāciju kā vienotu sistēmu un analizē formāli noteiktas struktūras, tādas, kā departamentus un lēmuma procedūras. Otrā kategorija ir mikro – pētnieki, kuri pēta organizācijas grupas darbu – organizācijas cilvēku resursus. Šie pētnieki fokusējas uz augstākstāvošā dabu – pakārto attiecības, analizējot līderus un dalībniekus.
Tajeba (1988) identificēja divas pretēji domājošas skolas: „brīvas no kultūras” un tādas, kuras pielieto „specifisko kultūras” pieeju. Daudzi no makro – pētniekiem aizstāv tēzi – „brīvs no kultūras”, diskutējot par to, ka saikne starp organizācijas tipiem, tādiem, kā organizācijas struktūra un tās kontekstuālie faktori ir stabili starp sabiedrībām. Pretēji, mikro – pētnieki pielieto „specifiskās kultūras” ideju. …
