Bija 1920. gada novembra vakars. Dailes teātra drēgnajā zālē vērās priekškars Raiņa traģēdijai "Indulis un Ārija". Induļa lomā inscenējuma veidotājs un jaunatklātā teātra mākslinieciskais direktors Eduards Smiļģis. Bet zālē, starp skatītājiem, pats traģēdijas autors un teātra literārais direktors Rainis.
Izskatīgā un temperamentīgā jaunekļa Eduarda Smiļģa pirmo nozīmīgo lomu - Kārli Moru Šillera "Laupītājos" (1910.g.) Rīgas Latviešu teātrī (Interimteātrī) - prese uzņēma ar sašutumu, nodēvējot jauno aktieri par pilnīgu diletantu, kas māk vienīgi ālēties, ne tēlot varoni. Kurš gan varēja paredzēt, ka pēc diviem gadiem šis diletants izvirzīsies par vadošo aktieri uz tolaik progresīvākā un profesionāli spēcīgākā Jaunā Rīgas teātra skatuves un laikā no 1912.- 1915.gadam nospēlēs turpat trīsdesmit (!) lielas lomas, kā Raiņa Lāčplēsi ("Uguns un nakts"), Induli ("Indulis un Ārija"), Uldi ("Pūt, vējiņi!"), Nerru Tantri Harta versijā par Tristanu un Izoldi, Ibsena Brandu, u.c. Vēl jo vairāk, ka viņš 34 gadu vecumā uzņemsies jauna profesionāla teātra veidošanu.
…
