Lieldienu rītā visi ceļas pirms saullēkta, lai labi veiktos visu gadu darbi. Nu visi svētku dalībnieki ir sapulcējušies pie upītes, kas tek pret sauli, pret rītiem. Skolotāja aicina nomazgāt seju tekošajā ūdenī, lai atdotu savu miegu lācim un lai visu gadu būtu vesels un, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt, jo Lieldienu rītā ūdenim piemīt sevišķs dziedināšanas spēks.
Pēc tam skolotāja aicina skolēnus apēst 12 dzērvenes, lai būtu sārti vaigi visus 12 mēnešus.
Tad, ja negrib, lai būtu resnas kājas, aicina uzkāpt uz akmens. Stāvot uz akmeņiem gavilē (1. pielikums).
Tad visi dodas uz kalnu, kur sagaida saullēktu. Caur nokvēpinātu stiklu vēro saules šūpošanos 3 reizes, lai visu gadu būtu bagāti un nevienam netrūktu laimes visā gada gājumā (2. pielikums).
Visi iet celt tos, ka vēl guļ, pērdami gulētājus ar pūpolu zariem, izplaucētiem bērzu zariem, egļu vai paegļu skujām, jo tas veicina modrību un veselību, teikdami:
„Irbe, Irbe, kas tev` pēra? Pūpols pēra, pūpols pēra.
Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols;
Viegls kā lapa, viegls kā lapa.”…
