Latvijas teritorijā zināma akvareļglezniecības attīstība vērojama jau 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. Tā provinciālā tulkojumā atspoguļo galvenajām akvareļglezniecības skolām līdzīgas iezīmes. Dominē vācu mākslas ietekme, jo aktīvu gleznotāju akvarelētāju vairums ir baltvācieši vai ieceļotāji sveštautieši, bieži – profesionālās zinības apguvuši diletanti. Viņu sniegumu līmenis pilnīgi apmierina Baltijas guberņu sabiedrības pieticīgās prasības, tādēļ arī vietējo latviešu tautības akvarelistu darbība iekļaujas šajā provinciālajā gultnē vēl tad, kad pirmā latviešu profesionālo mākslinieku paaudze jau studē Pēterburgas Mākslas akadēmijā.
Nozīmīga vieta latviešu akvareļa vēsturē ir mūsu profesionālās mākslas celmlauzim Kārlim Hūnam, kura daiļrade, tajā skaitā arī akvareļglezniecība, attīstās jau tiešā krievu mākslas skolas ietvarā. Īpaši jāmin viņa akvareļi ar latviešu tautas tipu atveidojumiem, kas pārmet tiltu uz nākošā posma līdzīgiem sniegumiem, pirmkārt, Ā. Alkšņa, tad J. Rozentāla, J. Valtera u. c. daiļradē. …
