Tiesību zinātnē nepastāv vienotas juridiskas personas definīcijas, taču pastāv virkne koncepcijas par juridiskas personas būtību.
Viena no šādām koncepcijām ir kolektīvā koncepcija.
Šajā koncepcijā juridiska persona tiek uzskatīta par juridisku konstrukciju, ar kuras palīdzību fiziskas personas var nosacīti kopīgi un patstāvīgi darboties un piedalīties tiesiskajās attiecībās.
Savukārt tā saucamajā juridiskas personas direktora koncepcijā tiek uzsvērta juridiskas personas vadītāja loma.
Šajā koncepcijā juridisku personu uzskata kā tādu uz mantiskas nošķirtības balstītu sociālu veidojumu, kas ļauj tās direktoram realizēt savu, vai ja viņš nav īpašnieks, tad īpašnieka gribu tiesiskajās attiecībās.
Izplatītākā fikcijas teorija par juridisku personu.
Šajā teorijā noteikts, ka juridiska persona ir fikcija t.i. cilvēku norunas rezultāts, kas dod labumu, ļaujot organizēt īpašuma pārvaldīšanu un tiesisko attiecību ne tikai starp fiziskām personām, bet arī starp šo personu veidotām organizācijām.
Lai kādas nebūtu koncepcijas par juridisku personu, tomēr reāli tā juridiskā praksē pastāv un juridiskas personas jēdzienu varētu dot atkarībā no juridiskas personas pazīmēm.
Juridiska persona – organizācija, kurai ir atsevišķa manta, kura var savā vārdā iegūt subjektīvās tiesības un pienākums un kas var būt prasītāja un atbildētāja tiesā.
Līdz ar to juridiskai personai varētu izdalīt šādas pazīmes:
1. Strukturāla vienotība.…
